Sērijveida panākumi: jaunā Opel Astra iegūst “Zelta stūre 2022” balvu

“Zelta stūres” gads Modelis

1978 Opel Senator A

1979 Opel Kadett D

1981 Opel Ascona C

1982 Opel Corsa A

1984 Opel Kadett E

1987 Opel Senator B

1990 Opel Calibra

1994 Opel Omega B

1995 Opel Vectra B

1999 Opel Zafira A

2002 Opel Vectra C

2005 Opel Zafira B

2009 Opel Astra J

2010 Opel Meriva B

2012 Opel Zafira Tourer

2015 Opel Astra K

2017 Opel Ampera-e

2020 Opel Corsa-e

2021 Opel Mokka-e

2022 Opel Astra L

1978 – Opel Senator A: Pirmā “Zelta stūre”

1978. gadā zibens zīmols ieguva savu pirmo “Zelta stūri” ar Opel Senator. Senator, kas tika prezentēts IAA 1977. gada septembrī, bija leģendāro Kapitän, Admiral un Diplomat modeļu pēctecis un līdz pat 1993. gadam bija Opel flagmanis. 1978. gadā Senator bija pieejams ar trīs dažādiem dzinējiem – 2,8 litru versijā ar 103 kW/140 ZS, 3,0 litru dzinējs ar 110 kW/150 ZS un jaudīgākais 3,0 litru dzinējs ar 132 kW/180 ZS.

1979 – Opel Kadett D: Godalgotais ietilpības brīnums

Pēc gada Opel atkal atradās uz goda pjedestāla virsotnes. 1979. gada Kadett D bija Opel pirmais kompaktklases automobilis ar priekšpiedziņu, un tas ieguva uzņēmuma otro “Zelta stūri”. Pateicoties šķērsām novietotiem dzinējiem un kardānvārpstas trūkumam, tas pasažieriem piedāvāja pietiekami daudz vietas, neskatoties uz kompaktajiem izmēriem un to, ka tas bija par 126 mm īsāks par savu priekšteci. Papildus plašajam universālim ar līdz pat 1425 litru bagāžas ietilpību Opel piedāvāja divas dažādas fāstbeku versijas. 1983. gada janvārī sekoja sportiskais Kadett GTE ar 187 km/h maksimālo ātrumu un 1,8 litru četru cilindru dzinēju, kas attīstīja 115 ZS.

1981 – Opel Ascona C: Labas lietas nāk pa trim

1981. gadā bija pienākusi Opel Ascona C kārta nest uzvaru Riselsheimas autoražotājam. Tā bija pirmā Opel vidējās klases automašīna ar priekšpiedziņu, un to varēja iegādāties kā nočbeku un universāli. Ascona C spēka agregātu klāstu veidoja benzīna dzinēji ar 1,3 līdz 1,6 litru tilpumu un 1,6 litru dīzeļdzinējs.

1982 – Opel Corsa A: Mazs auto, milzu iespaids

Vien 12 mēnešus vēlāk, 1982. gadā “Zelta stūres” apbalvošanā revolūciju izraisīja pilnīgi jauns Opel modelis – Corsa A. Opel vēsturē pirmajam mazās klases automobilim piemita īsas proporcijas un tikai 3,62 metru garums. Tam bija izteiksmīgas, plašas riteņu arkas kā rallija automašīnai un ārkārtīgi zems pretestības koeficients – 0,36. Visspilgtākā bija 72 kW/98 ZS Corsa GSi. Divdurvju hečbeka un nočbeka klāsts 1985. gadā tika paplašināts ar populāro piecu durvju modeli. Corsa A kļuva par ļoti atzītu bestselleru, kas tika saražots 3,1 milj. eksemplāru.

1984 – Opel Kadett E: Vēl viens kompaktās klases uzvarētājs

Piecus gadus pēc tam, kad Opel pirmo reizi ieguva “Zelta stūri”, pirmo vietu atkal ieņēma Kadett jaunā paaudze, kas iznāca 1984. gadā. Otrais priekšpiedziņas Kadett, kas tika ražots no 1984. līdz 1991. gadam, bija absolūts uzvarētājs un saņēma arī 1984. gada “Gada auto” balvu. Turklāt Kadett sevi pierādīja kā aerodinamikas čempions. Sportiskais GSi ar 0,30 pretestības koeficientu pārsteidza ekspertus, un pat parastais hečbeks un sedans uzrādīja sensacionālu 0,32 vērtību. Kopumā aerodinamikas čempions tika pārdots 3,78 milj. eksemplāru.

1987 – Opel Senator B: Vienmērīgas darbības čempions

Arī Opel Senator B izdevās atkārtot sava priekšgājēja panākumus. Jaunais flagmanis, kas bija konstruēts uz aizmugures piedziņas Opel Omega bāzes, galvenokārt tika aprīkots ar sešu cilindru dzinējiem, starp kuriem priekšgalā izvirzījās vienmērīgais 3,0 litru vienas rindas dzinējs ar 115 kW/156 ZS. Tā motortelpā varēja novietot monētu uz tās jostas, un, dzinējam darbojoties, monēta neapgāzās. Vēlāk tika ieviesta sešcilindru dzinēja četru vārstu versija ar “Dual-Ram” mainīgu ieplūdes sistēmu un pārliecinošu 150 kW/204 ZS jaudu.

1990 – Opel Calibra: Čempiona uzvara

1990. gadā “Zelta stūri” ieguva patiess čempions: elpu aizraujoša kupeja ar rekordzemu pretestības koeficientu 0,26! Calibra bija pieejama ar jaudīgiem dzinējiem no 85 kW/115 ZS līdz 150 kW/204 ZS. Opel Calibra Turbo ar pilnpiedziņu un paātrinājumu no 0 līdz 100 km/h nieka 6,8 sekundēs bija kā saldais ēdiens. Piedāvājumu noslēdza V6 dzinējs ar 125 kW/170 ZS. Autosportā Calibra V6 kļuva par salonautomašīnu čempionu, iegūstot ITC titulu 1996. gadā.

1994 – Opel Omega B: Lielais auto iegūst zeltu

Otrās paaudzes Omega uz žūriju atstāja īpašu iespaidu. Eksperti novērtēja dinamisko dizainu, lielo ietilpību un jaunos V6 dzinējus ar alumīnija sakausējuma cilindru galvām un jaudu līdz pat 155 kW/210 ZS. Jaunā gaisa spilvenu sistēma nodrošināja augstu drošības līmeni visiem pasažieriem. Universāļa versija lepojās ar teju neierobežotu ietilpību, kas to padarīja par ideālu auto kā ģimenēm, tā amatniekiem, savukārt sedans bija piemērots reprezentatīvām biznesa vajadzībām.

1995 – Opel Vectra B: Spogulīt, spogulīt

Opel Vectra vispievilcīgākā iezīme bija aerodinamiskās formas durvju spoguļi, kas veidoja harmonisku vienotību ar automašīnas priekšpusi – šai detaļai “Zelta stūres” žūrija nespēja pretoties. Vectra arī uzvarēja, pateicoties jaunajiem un efektīvajiem benzīna dzinējiem ar tilpumu no 1,6 līdz 2,6 litriem un jaudu no 55 kW/75 ZS līdz 125 kW/170 ZS. Tāpat savu debiju piedzīvoja tiešās iesmidzināšanas dīzeļdzinēji ar tilpumu no 1,7 līdz 2,2 litriem, kas nodrošināja priekšzīmīgu patēriņu.

1999 – Opel Zafira A: Ātro pārmaiņu meistars ar septiņām sēdvietām

Kurš to izgudroja? Opel! Jā, kompaktais minivens, ko vienā acumirklī no pilnvērtīga septiņvietīga auto var pārvērst par kravas auto ar iespaidīgu maksimālo ietilpību (1700 litri), neizņemot nevienu sēdekli, ir Riselsheimas brīnumbērns. Šo formulu dēvē par “Flex7”, un tā palīdzēja Zafira 1999. gadā iegūt “Zelta stūri”. Pateicoties atjautīgajai koncepcijai, sēdekļi, kad nepieciešams, pazūd transportlīdzekļa grīdā. Elastīgais ietilpības brīnums pārsteidza arī ar tā kompaktajiem izmēriem un izcilo braukšanas dinamiku.

2002 – Opel Vectra C: Elektronikas meistars

Trešās paaudzes Vectra veiksmīgi nosargāja sava priekšgājēja iegūto titulu, atkal izcīnot zeltu. Jaunais vidējās klases automobilis iebrauca elektronikas laikmetā, savienojot tā sistēmas, izmantojot CAN (kontroliera tīkla) kopni, nevis vadu kūli, un tas bija aprīkots ar elektrohidraulisko stūres pastiprinātāju. Benzīna un dīzeļdzinēju jaudas diapazons bija no 74 kW/100 ZS līdz 206 kW/280 ZS ar 1,6 līdz 3,2 litru tilpumiem. 2004. gadā Opel aprīkoja Vectra ar “IDS Plus” aktīvo piekari ar pastāvīgu amortizācijas kontroli (CDC), kas nodrošināja amortizatoru pielāgošanos konkrētiem braukšanas apstākļiem.

2005 – Opel Zafira B: Zelta ducis noslēdzas

Otrās paaudzes Zafira turpināja noteikt standartu ar uzlabotu “Flex7” sēdekļu sistēmu un atkal ieguva “Zelta stūri”. Turklāt tā tika atzīta par ātrāko minivenu pasaulē, kad OPC modelis ar 117 kW/240 ZS jaudu Nirburgringas Nordšleifes apli veica 8:54:38 minūtēs. Šo rekordu uzstādīt palīdzēja 240 spēcīgi zirgi zem motora pārsega un izcilā sporta piekare.

2009 – Opel Astra J: Kompaktais dizaina paraugs

2009. gadā Astra J, īstens dizaina paraugs, ejot ietilpības brīnuma Kadett D un aerodinamikas čempiona Kadett E pēdās, nodrošināja Opel trešo “Zelta stūri” kompaktklases segmentā. Astra sekoja Opel jaunajai dizaina filosofijai “Skulpturāla māksla sastopas ar vācu precizitāti”. Turklāt Astra J bija pieejama ar modernām palīgsistēmām, piemēram, “Opel Eye” un AFL+ priekšējo lukturu sistēmu, kas ļāva redzēt aiz stūriem. “FlexRide” adaptīvās tehnoloģijas tai palīdzēja pielāgoties konkrētiem braukšanas apstākļiem un priekšā sēdošie varēja izbaudīt braucienu AGR (Kampaņa veselām mugurām) sertificētos sēdekļos.

2010 – Opel Meriva B: Tik atjautīga, tik kompakta

Zafira mazā māsa Meriva B ieguva zeltu 20212. gadā, uzsverot Opel zināšanas minivenu jomā. Žūriju pārliecināja daudzpusīgā “FlexSpace” aizmugurējo sēdekļu sistēma un inovatīvā aizmugures durvju atvēršanas sistēma. “FlexDoors” sistēma sniedza vieglu piekļuvi bērnu sēdeklīšiem aizmugurē un nodrošināja ērtu iekāpšanu gara auguma pasažieriem. Pateicoties dzinēju samazināšanai un turbīnu izmantošanai, dzinēju klāsts piedāvāja pietiekamu jaudu, vienlaikus samazinot degvielas patēriņu. Dzinēju jauda bija no 55 kW/75 ZS līdz 103 kW/140 ZS.

2012 – Opel Zafira Tourer: Atpūtas telpa uz riteņiem

Zafira pievienojās premium klases pāriniece Zafira Tourer, kas uzreiz ieguva vēl vienu “Zelta stūri”. Jaunpienācējs atstāja iespaidu ne tikai ar pielāgojamo salonu, bet arī atpūtas telpas cienīgu komfortu, panorāmas stikla jumtu un tādām inovācijām, kā uz radaru balstīta ātruma kontrole un frontālās sadursmes brīdinājuma sistēma.

2015 – Opel Astra K: Kvantu lēciens

Astra K tika balstīta uz pilnīgi jaunas, vieglas tehnoloģiskās platformas, ko darbināja tikai īpaši moderni dzinēji un kas sniedza nepārspējamu savienojamību, piemēram, ar viedtālruņa integrāciju. Astra arī turpināja Opel tradīcijas kompaktajā segmentā ieviest tehnoloģijas, kas iepriekš bija raksturīgas tikai augstākām klasēm. Tā rezultātā 2015. gadā tika iegūta “Zelta stūre”.

2017 – Opel Ampera-e: Elektriskā diapazona čempions

Opel Ampera-e apdzina konkurentus kā stāvošus ar tās sporta automobilim līdzīgo paātrinājumu un līdz šim lielāko ar elektrību nobraucamo attālumu šajā segmentā. Ar vienu 60 kWh litija jonu akumulatora uzlādi saskaņā ar jauno Eiropas braukšanas ciklu (NEDC) var nobraukt līdz pat 520 kilometriem. Opel Ampera-e pārsteidz arī tad, kad tiek testēta atbilstoši WLTP⁵ (Vispasaules harmonizētā vieglo transportlīdzekļu testa procedūra) braukšanas ciklā (saīsinātā testa procedūra) definētajam ātruma profilam: balstoties uz šo testa procedūru, inženieri lēš, ka kombinētais WLTP⁵ diapazons ir 380 kilometri. Ampera-e paātrinās no 0 līdz 50 km/h tikai 3,2 sekundēs. Turklāt 4,16 metru garajā Ampera-e ir pietiekami daudz vietas līdz pat pieciem pasažieriem un tai ir 381 litra bagāžnieka tilpums (1274 litri, ja sēdekļi ir nolocīti).

2020 – Opel Corsa-e: Elektrificēts bestsellers

Līdz ar Corsa sesto paaudzi vislabāk pārdotais mazauto ir kļuvis elektrisks. Pateicoties tās 50 kWh akumulatoram, Corsa-e ar vienu uzlādi var veikt līdz pat 353 kilometriem (saskaņā ar WLTP¹ ciklu), un tāpēc ir piemērota ikdienas lietošanai. Tajā ir gana vietas līdz pat pieciem pasažieriem un jau bāzes versijā ir aprīkota ar vairākām augsto tehnoloģiju palīgsistēmām.

2021 – Opel Mokka-e: Drosmīga, tīra, neierasta un bez vietējiem izmešiem

Opel Mokka-e seko Opel Corsa-e kā “Zelta stūres” ieguvēja³. Ar Opel Vizor zīmola seju ārpusē un pilnībā digitālo Pure Panel salonā, drosmīgais un tīrais SUV uzreiz pārsteidz. Turklāt elektriskā Mokka-e ar akumulatoru sniedz līdz pat 338 kilometru diapazonu bez vietējiem izmešiem (saskaņā ar WLTP⁵) bez apstāšanās, lai veiktu uzlādi.

2022 – Opel Astra L: Dizaina paraugs ar nākotnes tehnoloģijām

Jaunā Opel Astra ir ieguvusi dubulto trīskāršo “Zelta stūri 2022”. Jaunākā Astra paaudze ir trešā pēc kārtas, kas ir saņēmusi prestižo balvu. Vienlaikus Opel ir uzvarējis jau trešo gadu pēc kārtas. Jaunās Astra un Astra Sports Tourer dizains ir drosmīgs un tīrs, sākot ar Opel Vizor no ārpuses un beidzot ar pilnībā digitālo Pure Panel salonā. Tāpat tai ir arī vismodernākās tehnoloģijas, kas padara braukšanu drošāku un patīkamāku. Turklāt jaunās paaudzes Astra dzinēji ir piemēroti nākotnei. Opel labāk pārdotais kompaktais automobilis kopš pārdošanas sākuma ir pieejams kā plug-in hibrīds, un nākamgad klientiem būs vēl plašāka piedziņas sistēmu izvēle ar Astra akumulatoru elektrodzinēju.